Divus vasaras mēnešus ik dienu no 6:00 rītā līdz 7:00 vakarā mans tēvs mākslinieks – koktēlnieks Antons Rancāns neatlaidīgi graudiņu pēc graudiņa nokala no 800 kilogramus smaga gaiša granīta. 
Ar katru dienu no akmens aizvien vairāk un pārliecinošāk uz mums raudzījās mana māmiņa, mūsu direktore un nu jau – mūsu eņģelis – Lūcija Rancāne. Šodien piemineklis aizceļoja uz Rēzeknes novada Šķeņevas kapsētu, lai slīpā vakara saulē atgādinātu mums, kas ir patiesi sirsnīgs smaids, kas ir mīlestība, kas ir patriotisms un bezgalīga uzupurēšanās, lai daudziem simtiem bērnu, jauniešu, vecu cilvēku, putnu un dzīvnieku dzīve kļūtu gaiša un cerīga.
Gundegas piezīmes 
Atbildēt