Feeds:
Ziņas
Komentāri
  1. Tā ir skola, kurā ir svarīgs skolēns – cilvēks. img_7637.jpg
  2. Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola 1992.gadā ir dibināta, lai bērniem un jauniešiem līdzās vispārizglītojošajiem priekšmetiem piedāvātu iespēju attīstīt talantusmākslā un tradicionālajā daiļamatniecībā ar mērķi saglabāt un nodot nākamām paaudzēm latviešu tautas amata prasmes.
  3. Makašānu skola ir unikāla ar tās vidi, izglītības programmām, kultūras, mākslas un sporta aktivitātēm, kas sekmē vispusīgas personības izaugsmi. Ik gadu to apmeklē vairāki simti interesentu no citiem novadiem, tostarp pedagogu, lai gūtu jaunu darbošanās pieredzi. Viesi saka: skola – pilsētiņa.
  4. Makašānu skola aktīvi iekļāvās Atmodas laika nacionālās identitātes apziņas veidošanas procesā. Gadu desmitiem savā nišā tā turpina sniegt konkurētspējīgu, iekļaujošu, kultūrvidē integrētu vispārējo profesionāli orientēto pamatizglītību un vispārējo vidējo profesionāli orientētu izglītību, kā arī nodrošina patriotisku audzināšanu, pilsonisku atbildību un kultūrizglītību vairākiem simtiem jauniešu ne tikai no Rēzeknes novada, bet arī no citiem Latgales un Vidzemes novadiem.
  5. Latvijas valsts prezidents E.Levits saka: Latviskums ir resurss, bagātība, kas satur mūs kopā kā latviešus, kā pilsoņus, lai mēs kopā veidotu sabiedrību un valsti. Latviskums ir saistviela, kas mūs satur, lai veidotu šo valsti. Latvietība ir kaut kas apzināts, tas nav iedzimts, tāpēc tas ir jānodod tālāk caur skolu un ģimeni, lai tas neizplēnētu.
  6. Skolā ir vismaz trešdaļa citu tautību izglītojamo. Gadu desmitiem te notiek dabīgs un patiesās vērtībās balstīts dažādu tautību bērnu integrācijas process. Neatkarīgi no tautības, skolēni iesaistās Daugavas vanadzēnu organizācijā, darbojas folkloras kopā, mācību procesā gūst zināšanas par latviešu tautas mākslu, izgatavo latviešu tautas tērpus. Izglītības iestāde ir gatava stiprināt patriotiskās audzināšanas aktivitātes, iekļaujot mācību saturā novadmācību un latgaliešu valodu.
  7. L.Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā ir darbojusies jaunsargu organizācija, kuru vadīja skolotājs Antons Rancāns, par ko viņam piešķirta Aizsardzības ministrijas “Atzinības goda zīme”. Vairāki desmiti jaunieši kļuvuši par profesionāliem karavīriem, bet savā brīvajā laikā turpina nodarboties ar amatniecību.
  8. Izglītības iestādes pedagogi ir izstrādājuši mācību priekšmetu standartus un autorprprogrammas izglītojamiem no 1. līdz 12.klasei daiļamatniecībā, kokamatniecībā, tekstildizainā, tekstildarbos un kokapstrādē, ko apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija. Tās aprobētas vairāku gadu garumā. Iestāde un tās izglītības programmas 2018.gadā ar labiem un ļoti labiem vērtējumiem visās jomās ir akreditēta uz sešiem gadiem.
  9. Izglītības iestāde vidusskolēniem 3 gados sniedz iespēju iegūt amatu prasmes un vispārējo vidējo izglītību, kas nodrošina viņiem iespēju gan studēt, gan pilnvērtīgi uzsākt kā darba ņēmēja, tā darba devēja gaitas. Atšķirībā no parastajām vidusskolām, Makašānu amatu vidusskolas audzēkņi izstrādā gan zinātniski pētnieciskos darbus dažādos priekšmetos (guvuši vairākas godalgotas vietas reģionā), gan arī diplomdarbu amatu priekšmetos. Tādēļ nav korekti šāda tipa skolām piemērot tikai centralizēto eksāmenu rezultātu procentus kā vienīgo kvalitātes kritēriju.
  10. Vairāk kā divdesmit piecu gadu pieredze, īstenojot profesionāli orientētā virziena programmas, ļauj secināt, ka šāds izglītības iestādes modelis ir veiksmīgs un piemērots tiem skolēniem, kuri savu turpmāko izglītības un darba dzīvi vēlas saistīt ar latviešu tautas mākslas tradīcijās un dizaina izpratnē balstītajām kompetencēm. Profesionālā izglītība agrīnā vecumā nodrošina optimālu teorētisko un praktisko nodarbību līdzsvaru, attīsta radošumu, atklāj talantus un palielina vidusskolas absolventu konkurētspēju darba tirgū. Skolām, kas iesaistītas amatu izglītībā, ir iespējas, sadarbojoties ar citām institūcijām, īstenot daudzveidīgus kultūras, izglītības un starpnozaru projektus.
  11. Skolas absolventi, kļuvuši par amatniekiem-uzņēmējiem,pedagogiem,  inženieriem, ir veiksmīgi atraduši darbu, jau tūlīt pēc mācībām vidusskolā. Amatu vidusskolas darbības laikā ir  mērķtiecīgi izveidotas unikālas izglītības, kultūras, audzināšanas tradīcijas un personībai draudzīga, iekļaujoša un estētiska vide, kas balstīta latviešu tradicionālajā kultūrā un sniedz būtisku ieguldījumu šī mantojuma kopšanā un nodošanā nākamām paaudzēm. Izglītības iestādei ir izveidota infrastruktūra, nodrošināts aprīkojums un kvalitatīvi personāla resursi, lai mērķtiecīgi un efektīvi pilnveidotu zināšanu un prasmju apguvi atbilstoši izglītojamo vecuma posmiem, skolas izglītības programmām jaunā – kompetencēs balstītā satura ietvarā.
  12. Skolas vide, aprīkojums, personālsastāvs dod iespēju un pat priekšrocības veiksmīgi uzsākt jaunā satura ieviešanu visos izglītības posmos. Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola citu skolu vidū vienmēr izceļas ar spēju piesaistīt visu vecumu izglītojamos no citām pašvaldībām, tādēļ šo skolu nevar uzskatīt tikai par Rēzeknes novada pašvaldības iestādi. Skolā mācās 63% skolēnu no citām pašvaldībām. Tā ir brīvprātīga vecāku un bērnu izvēle. Makašānu skola jau no dibināšanas brīža pēc būtības darbojas pēc “kompetenču pieejas”, piedāvājot savu programmu “izvēles grozu”
  13. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, L.Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā ir visi apstākļi un cilvēkresursi, lai turpinātu attīstīt “Skola – pilsētiņa” ideju, stiprinot iestādi kā izglītības, patriotiskās audzināšanas, amatniecības, mākslas, folkloras, sporta aktivitāšu, kultūras norišu un tālākizglītības centru.
  14. Rancānes Makašānu Amatu vidusskola vēsturiski apsaimnieko – kopj un izdaiļo 10 ha zemes Iugulovas ezera krastā, kas paver iespēju turpināt pilnveidot sakopto vidi, pielāgojot to dažādām radošām un saturiskām aktivitātēm. 2015.gadā ciemā pilnībā renovēta ūdenssistēma, ierīkojot jaunu urbumu ar attīrītu – atkaļķotu un atdzelžotu ūdeni, kā arī kanalizācijas attīrīšanas iekārtām.
  15. Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā vērojams pakāpenisks skolēnu skaita pieaugums. 2018.gada 1. septembrī bija 101, bet 2019. gada 1.septembrī 110 izglītojamie.

 

 

Advertisements

Šogad ziema padevusies samērā gaumīga – nav ilgstošu aukstumu un lielu vēju. Tagad martā ir īpaši jauki, jo dienā māju pieslida saule, tādēļ var gandrīz nekurināt. IMG_0824

Kaut kā sanācis, ka visi Makašānu piebraucamie ceļi regulāri tiek iztīrīti un pārvietošānās ar mašīnu nesagādā grūtības.

IMG_0827

Protams, kā vienmēr, arī celiņi un taciņas starp skolas ēkām glīti un akurāti norakti.

Īpaši skaisti ir rīti ar spožajiem saulesstariem un ultramarīnzilajām ēnām, kas jautri spēlējas starp kupenām, kokiem un mājām.

IMG_0838

IMG_0834

Mēs

Te pa atmiņu tiltiem mēs aizejam satikt cits citu un paši sevi pirms daudziem gadiem, pirms dažiem menešiem un pirms dažiem mirkļiem: http://www.ltv.lv/video/province/23853/dziives-sirds-skola-24.02.2013/

Meteņdiena

Pēcpusdienā, kad jauna mēness sirpis sāka šupoties pāri Makašānu ezeram, skolas pagalmā ļāvāmies nelielām pagāniskām izdarībām.

IMG_0663

IMG_0645Pagalma izstaigāšana ar dziesmām, rotaļas, mīklu minēšana, danči, karsta tēja un rauga pankūkas.

IMG_0707     IMG_0708

Nav nekas neparasts, ka garajā ziemā nogurdinātie cilvēki aizvien biežāk sāk slimot. Priecājamies, ka mūsu skolu šogad vēl nav piemeklējuši lielie negantie vīrusi. Tomēr šodien sagadījās tā, ka vienas dienas laikā diviem nepilngadīgiem skolēniem bija jāsauc neatliekamā palīdzība.

Jau trešo dienu kāda meitene sūdzējās par sāpēm vēderā, kuras pa laikam pārgāja, tad atkal atjaunojās. Pēc tam, kad spazmolītiski līdzekļi un kliņģerīšu tēja nepalīdzēja, sāpēm pievienojās slikta dūša un temperatūra, skolas medmāsa tomēr rosināja saukt ātros. Viss notika ļoti operatīvi – brigāde ieradās, apskatīja un jau ap plkst. 11:00 16 gadus veco meiteni nogādāja Rēzeknes slimnīcā. Tā ka meitenes ģimene dzīvo Strūžānos, bet viņa pati pa nedēļu skolas kopmītnē, lai viņu atbalstītu, slimnīcas uzņemšanā meiteni sagaidīja arī skolotāja, kas tajā liakā bija kopā ar citiem bērniem pie zobārstiem. Kā drīz vien man no slimnīcas uzņemšanas pavēstīja kolēģe, tad skolniece ievietota slimnīcā, lai veiktu izmeklēšanu. Nu – tiktāl viss šķiet ļoti adekvāti.

Adekvāti līdz brīdim, kad pēc skolotāju sapulces (ap 18:00), kad skolā visiem beidzies darbs, man uz mobilo tālruni zvana no uzņemšanas nodaļas un saka: “Meitene ir izmeklēta un izrakstīta. Ņemiet viņu mājās!”  Es ar izbrīnu jautāju: “Tagad? Mājās? Vakarā? Vai meitene nevar palikt līdz rītam?” Man atbild: “Nevar. Viņu te neviens nebaros.”

Piebildīšu, ka mājas viņai Strūžānos (vismaz 30 km no Rēzkenes), bet skolas internāts – Makašānos (10 km no Rēzeknes). Diemžēl izglītības iestādēm nav opertīva transporta un šoferu ar maiņu darba grafiku, ko izmantot šādos gadījumos. Pēc darba laika nav arī darbinieka, ko nosūtīt, jo internāta audzinātājai jābūt kopā ar citiem bērniem, bet kurinātājam jāuzrauga apkures katli. Vienīgais, ko šobrīd varu darīt (kā jau n-tās citas reizes līdzīgās situācijas), – braukt pati vai nosūtīt savu tēvu. Zinot, ka man šodien bija noslogota diena, tētis pieteicās aizbraukt pēc meitenes. Kad bija rasts risinājums, atzvanīju uz uzņemšanu, lai precizētu, kur ir meitene un vēlreiz paudu izbrīnu, ka nepilngadīgu bērnu, kuram ātrie savā papīrā uzrakstīja deklarēto dzīvesvietas adresi – Strūžānus, vakarā met ārā no slimnīcas. Man vēlreiz izskaidroja, ka nuuuuu…, gulta jau mums būtu, bet saprotiet, viņu te nevien nebaros.

Tad es tā iegrimu pārdomās.

Vai es slimnīcas darbinieku vietā arī pateiktu tāpat? Vai es neiedomātos pateikt, ka mēs visu nokārtosim – iedosim kaut tējas glāzi, un viss būs labi, meiteni varēs paņemt no rīta.  Zinu, cik reizes, strādājot skolā, nav nācies pirkt bērniem zāles, vest pie kāda daktera par samaksu, jo situācija ir akūta un nepieciešama speciālista konsultācija, bet skolēna ģimenes ārsts ir otrā Latvijas malā, un nosūtījuma nav. Nerunājot par to, cik degvielas tiek tērēts. Vienmēr liekas, ka pats galvenais, lai cilvēks ir vesels un drošībā. Un tādā brīdī pat prātā neienāk, ka par to neviens nesamaksās. Zinu, ka ikviens mans kolēģis rīkojas tieši tāpat.

Jā, bet ar to diena nebeidzās.

Bija ap 23:15, kad jau laidos miegā. Pēkšņi izdzirdu dīvainu skaņu – tādu kā sirēnu. Izrādās, pie skolas vārtiem (atrodas līdzās mūsu mājai) piebrauc ātrā palīdzība. Redzu pa logu, ka viņus satiek kurinātājs un rāda ceļu uz skolas kopmītni. Nekavējoties turp zvanu, lai noskaidrotu, kas noticis. Izrādās citai 7.klases metenei sākušas stipras galvassāpes un vemšana, un naktsaukle izsaukusi neatliekamo palīdzību. Es auklei saku: “Labi. Pareizi. Satiec viņus.” Pēc kāda laiciņa auklīte man zvana un stāsta: “Zini, ir tāda situācija, ka ātrie uzskata, ka meitene ar šadām galvassāpēm ir jāved uz slimnīcu, bet kādam pieaugušajam jābrauc līdzi, jo, ja viņu izmeklēs un izrakstīs, tad viņu jāņem prom no slimnīcas naktī…”

Šajā brīdī man pavisam pazuda miegs un galvā cauri izskrēja visas bezgalīgās nejēdzības, kādas nācies sastapt mūsu valstī.

Tātad.

Veselības ministrijasprāt, Rēzeknes slimnīcasprāt ir pilnīgi normāli pieļaut, ka nakts vidū, kad ārā ap -20, nepilngadīgu bērnu varētu palaist ārā no slimnīcas. Kaut arī viņam ar visu pieaugušo blakus būtu kājām jāiet 10 vai 30 kilometri.

Normāli, ja aukle pamestu vēl 25 bērnus bez uzraudzības internātā un brauktu līdzi, pēc tam uz sava vai mana rēķina izsauktu taksi un atvestu bērnu mājās. Vēl normālāk būtu, ja skolas direktore vai kāds pedagogs visu nakti dežūrētu pie telefona un gaidītu, kad piezvanīs no uzņemšanas, lai savācam savu bērnu.

Toties viņuprāt ir nenormāli, ja bērns, kurš vēlā vakarā ievietots slimnīcā, paliktu tur līdz rītam, kad vieglāk organizēt transportu un nogādāt viņu atpakaļ kopmītnēs vai mājās.

Es auklītei pateicu, lai ātrajiem izskaidro, ka ir divi varianti – vai nu dakteri atrisina šo situāciju, vai arī mēs sastādīsim aktu, ka skolniecei netika sniegta palīdzība tāpēc, ka nakts vidū (ja nu gadījumā viņu atzīst par veselu) nebūtu neviena, kurš viņu paņem no slimnīcas un atved uz Makašānu skolas kopmītni vai mājām.

Par laimi, vismaz ātrās palīdzības dakteres bija saprotošas un teicās visu atrisināt.

Nu tad, gaidīsim rītu!

Visu laiku medijos valstsvīri maļ un maļ, ka dzīve Latvijā iet uz augšu, ka viss tiek sakārtots, ka no varas puses cilvēku labā tiek darīti tādi un šitādi “varoņdarbi”. Nez kāpēc man, sastopoties ar iepriekš minētām un vēl daudzām citām lietām, kļūst aizvien skumjāk un skumjāk.. (?)

P.s.

Tagad laikam vairs nebrīnīšos, ja ziņās rādīs, ka pie kādas slimnīcas atkal mētājas kāds pacienta līķis.

Izstāde

Šajā mācību gadā aprit 20 gadi kopš Makašānu pamatskola pārveidota par Amatu vidusskolu. Kā jau ierasts, desmitgades atzīmējam ar skolēnu un absolventu darbu izstādi. Šoreiz tā skatāma Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē.

IMG_0417   10.janvāra pēcpusdienā muzeja jaunajo zāli piepildīja bērni, jaunieši, skolotāji gan no Makašānu skolas, gan citām skolām. L.Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas skolēnu un pedagogu kolektīvu kuplā skaitā bija ieradušies sveikt arī Rēzneknes novada domes vadības pārstāvji, Vērēmu pagasta pārvaldes darbinieki, bijušie skolas pedagogi un absolventi.

IMG_0473

Vislielākais prieks par tiem mazajiem darbu autoriem, kuri pirmo reizi piedzīvo savu darbu eksponēšanu muzejā. Tā ir spēcīga motivācija turpmākajam radošajam darbam, kas tik ļoti nepieciešama gan lieliem, gan maziem.

Esam ārkārtīgi gandarīti, ka šogad mums ir iespēja strādāt pēc jaunās profesionālās ievirzes programmas. Tagad bērni jau 1.klasē apgūst iemaņas darboties ar daiļamatniecības materiāliem, mācās gaumīgi saskaņot krāsas, zīmēt, izgatavot rotas, mīksatas rotaļlietas un darīt daudzas citas personību attīstošas lietas.

IMG_0441   IMG_0545

 

Atkal Ziemassvētki

Tieši īstajos Ziemassvētkos, kad saule sāk rādīt ceļu pretī pavasarim, Makašānu skolēni, skolotāji, ciemiņi un vecāki satikās pie krāšņi rotātas egles, lai meklētu brīnumu, lai dalītos sirsnībā un priekā, dāvātu un saņemtu atzinību par padarīto. SONY DSC

Katra klase bija sagatvojusi radošus un aizrautīgus priekšnesumus, kas iesildīja visu skatītāju sirdis.SONY DSC

Kā jau ierasts semestra noslēgumā, labākie, aktīvākie un apzinīgākie skolēni saņēma bavas par labām sekmēm un ārpusskolas aktivitātēm. Šajā gadā pirmo reizi tika pasniegta arī mūsu novadnieka – mākslinieka un rakstnieka Jāņa Gorsvāna piemiņas balva, ko iedibinājusi viņa meita Inga Gorsvāne Buell. Lai iegūtu balvu, konkursa pirmajā kārtā skolēniem bija jāuzraksta eseja par savu skolu vai savu novadu. Konkursa laureātes šoreiz ir 7.klases skolniece Agnija Pujate un 11.klases skolniece Madara Pastare. Nākamajā pusgadā norisināsies otra konkursa kārta, kurā jaunieši varēs sacensties amatu un mākslas prasmēs.

Priecājamies, ka gandrīz katrā skolas pasākumā ir klāt kādi no mūsu absolventiem, kuri ne tikai neaizmirst savu skolu un skolotājus, bet arī rod iespēju daudzveidīgi atbalstīt tagadējos skolēnus. Mums ir patiess gandarījums par tiem jauniešiem, kuriem mūsu skola ir bijusi viens no pakāpieniem viņu veiksmes stāstā.

Arī šoreiz pasākumā piedalījās mūsu 1996. gada absolvents Juris Vasilāns, kurš jau vairāk kā 10 gadus veiksmīgi strādā Lielbritānijā un studē juridisko zinātņu maģistrantūrā. SONY DSC

Neatņemama pasākuma sastāvdaļa, protams, bija Salavecis ar savu Raganu un dāvanas, kuras gan lieli, gan mazi skolēni ar nepacietību gaidīja jau vairākas nedēļas.

SONY DSC

Katrā tādā tikšanās reizē, visiem kopā domājot vairāk baltu domu, sapņojot vairāk pārdrošu sapņu, kaļot varaik drosmīgu plānu, izlīksmojot vairāk krāsainu prieku, ir sajūta, ka kļūstam stiprāki, labāki, iecietietīgāki, sirsnīgāki un gudrāki, lai katru nākamo dienu piepildītu ar patiesu jēgu, gandarījumu par padarīto un ticību visam labajam katrā no mums un visā pasaulē.