Pandēmijas laika blaknes

Domāju, ka vairums man piekritīs, ka pēdējo divu gadu laikā daudz kas ir noticis citādi, daudz ko esam ieraudzījuši citādu, dzirdējuši citādi, paši kļuvuši citādi. Esmu to sākusi raksturot kā Covid laika blaknes. Ar smaidu to attiecinu gan uz citiem, gan uz sevi. Viena no tādām blaknēm man saistīta ar sevis pašas gleznošanas liecību (gleznu) pārskatīšanu un to digitālu fotogrāfiju sakopošana vienuviet. Sadaļā “Manas gleznas” var redzēt lielāko daļu no tām. Albūmu saturu turpināšu papildināt gan ar gleznām, gan arī ar bildēm, kas saistītas ar to radīšanas procesu.

Tāpēc Rēzeknes novadā vajadzīga L.Rancānes Makašānu Amatu vidusskola.

1. Tā ir skola, kurā ir svarīgs skolēns – cilvēks.
2. Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola 1992.gadā ir dibināta, lai bērniem un jauniešiem līdzās vispārizglītojošajiem priekšmetiem piedāvātu iespēju attīstīt talantusmākslā un tradicionālajā daiļamatniecībā ar mērķi saglabāt un nodot nākamām paaudzēm latviešu tautas amata prasmes.
3. Makašānu skola ir unikāla ar tās vidi, izglītības programmām, kultūras, mākslas un sporta aktivitātēm, kas sekmē vispusīgas personības izaugsmi. Ik gadu to apmeklē vairāki simti interesentu no citiem novadiem, tostarp pedagogu, lai gūtu jaunu darbošanās pieredzi. Viesi saka: skola – pilsētiņa.
4. Makašānu skola aktīvi iekļāvās Atmodas laika nacionālās identitātes apziņas veidošanas procesā. Gadu desmitiem savā nišā tā turpina sniegt konkurētspējīgu, iekļaujošu, kultūrvidē integrētu vispārējo profesionāli orientēto pamatizglītību un vispārējo vidējo profesionāli orientētu izglītību, kā arī nodrošina patriotisku audzināšanu, pilsonisku atbildību un kultūrizglītību vairākiem simtiem jauniešu ne tikai no Rēzeknes novada, bet arī no citiem Latgales un Vidzemes novadiem.
5. Latvijas valsts prezidents E.Levits saka: Latviskums ir resurss, bagātība, kas satur mūs kopā kā latviešus, kā pilsoņus, lai mēs kopā veidotu sabiedrību un valsti. Latviskums ir saistviela, kas mūs satur, lai veidotu šo valsti. Latvietība ir kaut kas apzināts, tas nav iedzimts, tāpēc tas ir jānodod tālāk caur skolu un ģimeni, lai tas neizplēnētu.
6. Skolā ir vismaz trešdaļa citu tautību izglītojamo. Gadu desmitiem te notiek dabīgs un patiesās vērtībās balstīts dažādu tautību bērnu integrācijas process. Neatkarīgi no tautības, skolēni iesaistās Daugavas vanadzēnu organizācijā, darbojas folkloras kopā, mācību procesā gūst zināšanas par latviešu tautas mākslu, izgatavo latviešu tautas tērpus. Izglītības iestāde ir gatava stiprināt patriotiskās audzināšanas aktivitātes, iekļaujot mācību saturā novadmācību un latgaliešu valodu.
7. L.Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā ir darbojusies jaunsargu organizācija, kuru vadīja skolotājs Antons Rancāns, par ko viņam piešķirta Aizsardzības ministrijas “Atzinības goda zīme”. Vairāki desmiti jaunieši kļuvuši par profesionāliem karavīriem, bet savā brīvajā laikā turpina nodarboties ar amatniecību.
8. Izglītības iestādes pedagogi ir izstrādājuši mācību priekšmetu standartus un autorprprogrammas izglītojamiem no 1. līdz 12.klasei daiļamatniecībā, kokamatniecībā, tekstildizainā, tekstildarbos un kokapstrādē, ko apstiprinājusi Izglītības un Zinātnes ministrija. Tās aprobētas vairāku gadu garumā. Iestāde un tās izglītības programmas 2018.gadā ar labiem un ļoti labiem vērtējumiem visās jomās ir akreditēta uz sešiem gadiem.
9. Izglītības iestāde vidusskolēniem 3 gados sniedz iespēju iegūt amatu prasmes un vispārējo vidējo izglītību, kas nodrošina viņiem iespēju gan studēt, gan pilnvērtīgi uzsākt kā darba ņēmēja, tā darba devēja gaitas. Atšķirībā no parastajām vidusskolām, Makašānu amatu vidusskolas audzēkņi izstrādā gan zinātniski pētnieciskos darbus dažādos priekšmetos (guvuši vairākas godalgotas vietas reģionā), gan arī diplomdarbu amatu priekšmetos. Tādēļ nav korekti šāda tipa skolām piemērot tikai centralizēto eksāmenu rezultātu procentus kā vienīgo kvalitātes kritēriju.
10. Vairāk kā divdesmit piecu gadu pieredze, īstenojot profesionāli orientētā virziena programmas, ļauj secināt, ka šāds izglītības iestādes modelis ir veiksmīgs un piemērots tiem skolēniem, kuri savu turpmāko izglītības un darba dzīvi vēlas saistīt ar latviešu tautas mākslas tradīcijās un dizaina izpratnē balstītajām kompetencēm. Profesionālā izglītība agrīnā vecumā nodrošina optimālu teorētisko un praktisko nodarbību līdzsvaru, attīsta radošumu, atklāj talantus un palielina vidusskolas absolventu konkurētspēju darba tirgū. Skolām, kas iesaistītas amatu izglītībā, ir iespējas, sadarbojoties ar citām institūcijām, īstenot daudzveidīgus kultūras, izglītības un starpnozaru projektus.
11. Skolas absolventi, kļuvuši par amatniekiem-uzņēmējiem,pedagogiem,  inženieriem, ir veiksmīgi atraduši darbu, jau tūlīt pēc mācībām vidusskolā. Amatu vidusskolas darbības laikā ir  mērķtiecīgi izveidotas unikālas izglītības, kultūras, audzināšanas tradīcijas un personībai draudzīga, iekļaujoša un estētiska vide, kas balstīta latviešu tradicionālajā kultūrā un sniedz būtisku ieguldījumu šī mantojuma kopšanā un nodošanā nākamām paaudzēm. Izglītības iestādei ir izveidota infrastruktūra, nodrošināts aprīkojums un kvalitatīvi personāla resursi, lai mērķtiecīgi un efektīvi pilnveidotu zināšanu un prasmju apguvi atbilstoši izglītojamo vecuma posmiem, skolas izglītības programmām jaunā – kompetencēs balstītā satura ietvarā.
12. Skolas vide, aprīkojums, personālsastāvs dod iespēju un pat priekšrocības veiksmīgi uzsākt jaunā satura ieviešanu visos izglītības posmos. Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola citu skolu vidū vienmēr izceļas ar spēju piesaistīt visu vecumu izglītojamos no citām pašvaldībām, tādēļ šo skolu nevar uzskatīt tikai par Rēzeknes novada pašvaldības iestādi. Skolā mācās 63% skolēnu no citām pašvaldībām. Tā ir brīvprātīga vecāku un bērnu izvēle. Makašānu skola jau no dibināšanas brīža pēc būtības darbojas pēc “kompetenču pieejas”, piedāvājot savu programmu “izvēles grozu”
13. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, L.Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā ir visi apstākļi un cilvēkresursi, lai turpinātu attīstīt “Skola – pilsētiņa” ideju, stiprinot iestādi kā izglītības, patriotiskās audzināšanas, amatniecības, mākslas, folkloras, sporta aktivitāšu, kultūras norišu un tālākizglītības centru.
14. Rancānes Makašānu Amatu vidusskola vēsturiski apsaimnieko – kopj un izdaiļo 10 ha zemes Iugulovas ezera krastā, kas paver iespēju turpināt pilnveidot sakopto vidi, pielāgojot to dažādām radošām un saturiskām aktivitātēm. 2015.gadā ciemā pilnībā renovēta ūdenssistēma, ierīkojot jaunu urbumu ar attīrītu – atkaļķotu un atdzelžotu ūdeni, kā arī kanalizācijas attīrīšanas iekārtām.
15. Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā vērojams pakāpenisks skolēnu skaita pieaugums. 2018.gada 1. septembrī bija 101, bet 2019. gada 1.septembrī 110 izglītojamie.

 

 

Pietrūkst tikai rūķīšu

Šogad ziema padevusies samērā gaumīga – nav ilgstošu aukstumu un lielu vēju. Tagad martā ir īpaši jauki, jo dienā māju pieslida saule, tādēļ var gandrīz nekurināt.

Kaut kā sanācis, ka visi Makašānu piebraucamie ceļi regulāri tiek iztīrīti un pārvietošānās ar mašīnu nesagādā grūtības.

Protams, kā vienmēr, arī celiņi un taciņas starp skolas ēkām glīti un akurāti norakti.

Īpaši skaisti ir rīti ar spožajiem saulesstariem un ultramarīnzilajām ēnām, kas jautri spēlējas starp kupenām, kokiem un mājām.

Mēs

Te pa atmiņu tiltiem mēs aizejam satikt cits citu un paši sevi pirms daudziem gadiem, pirms dažiem menešiem un pirms dažiem mirkļiem: http://www.ltv.lv/video/province/23853/dziives-sirds-skola-24.02.2013/

Meteņdiena

Pēcpusdienā, kad jauna mēness sirpis sāka šupoties pāri Makašānu ezeram, skolas pagalmā ļāvāmies nelielām pagāniskām izdarībām.

Pagalma izstaigāšana ar dziesmām, rotaļas, mīklu minēšana, danči, karsta tēja un rauga pankūkas.

    

Izstāde

Šajā mācību gadā aprit 20 gadi kopš Makašānu pamatskola pārveidota par Amatu vidusskolu. Kā jau ierasts, desmitgades atzīmējam ar skolēnu un absolventu darbu izstādi. Šoreiz tā skatāma Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē.

   10.janvāra pēcpusdienā muzeja jaunajo zāli piepildīja bērni, jaunieši, skolotāji gan no Makašānu skolas, gan citām skolām. L.Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas skolēnu un pedagogu kolektīvu kuplā skaitā bija ieradušies sveikt arī Rēzneknes novada domes vadības pārstāvji, Vērēmu pagasta pārvaldes darbinieki, bijušie skolas pedagogi un absolventi.

Vislielākais prieks par tiem mazajiem darbu autoriem, kuri pirmo reizi piedzīvo savu darbu eksponēšanu muzejā. Tā ir spēcīga motivācija turpmākajam radošajam darbam, kas tik ļoti nepieciešama gan lieliem, gan maziem.

Esam ārkārtīgi gandarīti, ka šogad mums ir iespēja strādāt pēc jaunās profesionālās ievirzes programmas. Tagad bērni jau 1.klasē apgūst iemaņas darboties ar daiļamatniecības materiāliem, mācās gaumīgi saskaņot krāsas, zīmēt, izgatavot rotas, mīksatas rotaļlietas un darīt daudzas citas personību attīstošas lietas.

  

 

Atkal Ziemassvētki

Tieši īstajos Ziemassvētkos, kad saule sāk rādīt ceļu pretī pavasarim, Makašānu skolēni, skolotāji, ciemiņi un vecāki satikās pie krāšņi rotātas egles, lai meklētu brīnumu, lai dalītos sirsnībā un priekā, dāvātu un saņemtu atzinību par padarīto.

Katra klase bija sagatvojusi radošus un aizrautīgus priekšnesumus, kas iesildīja visu skatītāju sirdis.

Kā jau ierasts semestra noslēgumā, labākie, aktīvākie un apzinīgākie skolēni saņēma bavas par labām sekmēm un ārpusskolas aktivitātēm. Šajā gadā pirmo reizi tika pasniegta arī mūsu novadnieka – mākslinieka un rakstnieka Jāņa Gorsvāna piemiņas balva, ko iedibinājusi viņa meita Inga Gorsvāne Buell. Lai iegūtu balvu, konkursa pirmajā kārtā skolēniem bija jāuzraksta eseja par savu skolu vai savu novadu. Konkursa laureātes šoreiz ir 7.klases skolniece Agnija Pujate un 11.klases skolniece Madara Pastare. Nākamajā pusgadā norisināsies otra konkursa kārta, kurā jaunieši varēs sacensties amatu un mākslas prasmēs.

Priecājamies, ka gandrīz katrā skolas pasākumā ir klāt kādi no mūsu absolventiem, kuri ne tikai neaizmirst savu skolu un skolotājus, bet arī rod iespēju daudzveidīgi atbalstīt tagadējos skolēnus. Mums ir patiess gandarījums par tiem jauniešiem, kuriem mūsu skola ir bijusi viens no pakāpieniem viņu veiksmes stāstā.

Arī šoreiz pasākumā piedalījās mūsu 1996. gada absolvents Juris Vasilāns, kurš jau vairāk kā 10 gadus veiksmīgi strādā Lielbritānijā un studē juridisko zinātņu maģistrantūrā.

Neatņemama pasākuma sastāvdaļa, protams, bija Salavecis ar savu Raganu un dāvanas, kuras gan lieli, gan mazi skolēni ar nepacietību gaidīja jau vairākas nedēļas.

Katrā tādā tikšanās reizē, visiem kopā domājot vairāk baltu domu, sapņojot vairāk pārdrošu sapņu, kaļot varaik drosmīgu plānu, izlīksmojot vairāk krāsainu prieku, ir sajūta, ka kļūstam stiprāki, labāki, iecietietīgāki, sirsnīgāki un gudrāki, lai katru nākamo dienu piepildītu ar patiesu jēgu, gandarījumu par padarīto un ticību visam labajam katrā no mums un visā pasaulē.

Saulgrieži

Ir brīži, kad negribas dzirdēt vārdus un negribas teikt vārdus. Smaržas kā veseli stāsti, kā pasakas, kā dzeja uzrunā tik pārliecinoši un reibinoši, uzburot bijušas vai tikai iedomātas sajūtas tik dzīvas… Garšīgas, mulsinošas, grēcīgas, siltas, sapņainas un krāsainas.

Saulgrieži atkal iegriezuši sajūtas dīvainā dimensijā, kad īsti nevr saprast, vai gribas vienkāršu vai sarežģītu laimi. Vai gribas visu kontrolēt vai ļauties. Jā, gribas, lai kads pašam sevī sevi pārsteidz.

“Lāčplēsis” Makašānos

Pagājušā piektdiena skolā izvērsās neparasta, interesanta, pārpilna ar radošu garu un pozitīvām emocijām. Sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru Makašānos norisinājās Rēzeknes novada skolu komandu viktorīna, kurā piedalījās Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas, Kalnezeru katoļu pamatskolas, Kaunatas vidusskolas, divas Maltas 1. vidusskolas komandas un viena spontāni veidota komanda no līdzjutējiem. Jaunieši sacentās gan ar mājas darbiem, gan pasākuma laikā iestudētu eposa “Lāčplēsis” fragmenta izrādīšanu.

  

Katrai komandai līdzi bija pašu filmēts un montēts video, kura mērķis – popilarizēt latviešu valodas lietošanu. Video tika izrādīti žūrijai un  visiem daudzajiem skatītājiem zālē. Pēc komandu un radošo personību savstarpējas iepazīšanās komandām tika izlozēti Virsaiši – Latvijas mēroga zvaigznes Nora Ikstena, Pēteris Vilkaste, Valentīns Lukaševičs, Dace Leimane, Guntars Godiņš, Ingars Gusāns (Souvaļņīks). Viņu vadībā komandas 40 minūtes darbojās meistarklasēs, kur tapa oriģinālas eposa versijas.

Konkursa žūrijas vadība bija Latviešu valodas aģentūras direktora Jāņa Valdmaņa rokās, bet pasākumu vadīja LNT reportieris Oskars Lepers.

Jaunajiem aktieriem bija iespēja ietērpties arī unikālos “Lačplēša” varoņu tērpos, bet mūsu skolas jaunieši savai izrādei izvēlējās neparastus mūsdienīgus tērpus un aksesuārus ar tautiskiem elementiem. Makašānu komandā darbojās Sandra Koroļkova, Elīza Šķēle, Velga Rieksta, Uldis Šteinbergs, Raimonds Litinskis, Raitis Bogdanovs un Rolands Osipovs. Viņu virsaite bija Nora Ikstena. Šī veiksmīgā sadarbība visiem par pārsteigumu vainagojās ar uzvaru un lielā kliņģera iegūšanu. Mājasdarba – video autors ir Rolands Osipovs.

Liels gandarījums par to, ka visu, ko jaunieši izrādīja, viņi bija veidojuši patstāvīgi un ar lielu neatlaidību.

Mēs ar jums patiesi lepojamies!!!

Visi komandas dalībnieki saņēma brīnišķīgas dāvanas – zibatmiņas, grāmatas un suvenīrus. Par pasākuma dalībnieku un viesu labsajūtu bija parūpējušās saimnieces, klājot milzīgu gardumu galdu.

http://www.latgale.lv/lv/news/article?id=6486

Tumšo novembra vakaru dīvainības

Šodien bija darbīga skolas diena, kas noslēdzās ar zīmēšanas nodarbību 1. un 2. klasei. Mazie mākslinieki ir tik atraktīvi, ka manis vienas viņiem gandrīz nepietiek. Ir 200 jautājumu, pa vidu piedzīvojumu stāstīšana un vēl vairāk alku pēc apstiprinājuma, ka darbs sanācis skaisti.

Kad pārrados mājās, man piezvanīja skolas internāta audzinātāja un stāstīja, ka ap pieciem vakarā, kad pie skolas jaunās ēkas jau iedegtas laternas, ap kopmītnes logiem slapstījies kāds puzsmūža vīrietis ar ūsām, kurš pēc tam klauvējis pie durvīm. Tā ka iekšējās kārtības noteikumi nosaka, ka nepazīstamus cilvēkus bez skolas administrācijas atļaujas skolā ielaist aizliegts, ar svešo vīrieti audzinātāja un internāta vecākā runājās pa logu. Vīrietis neesot  stādījies priekšā, tikai teicis, ka esot atbraucis pēc 7.klases skolnieces, ka viņa esot jāved uz citu skolu… Kad internāta audzinātja teikusi, ka tas nevar būt, jo meitene ir šīs skolas skolniece, vīrietis esot piesolījis ierasties ar policiju.

Kā pastāstīja kopmītnē dzīvojoši skolnieki, tad vīrietis it kā esot Salnavas pamatskolas direktors.

Tā ka zināms, ka 7.klases metenes ģimene pārcēlusies dzīvot uz Salnavas pagastu, tad kaut kāda sakarība tur varētu arī būt. Lai gan neticas, ka skolas vadītājs tā paslepus pustumsā brauktu uz citas iestādes kopmītni pēc skolnieces…

Jā. Rīts gudrāks par vakaru. Pasaulē jau daudz dīvainas lietas notiek. Bet galvenais jau tas, ka mūsu bērni ir drošībā.