Mūsu brīnišķīgā skola

Read Full Post »

Piektdiena

Sniegs cenšas noklāt ne tikai visus zemes tumšumus, bet arī nelīdzenumus.Ir maza cerība, ka nelīdzenumi pazudīs arī domās. Diemzēl – tās ir veltas. Dienu un nakti ir jābūt modram, ka kāds izgudros un iedurs kādu smalku duncīti mugurā. Īpaši jāpiesargās no tiem, kas pēkšņi kļuvuši pārlieku laipni. Jā, skarba atziņa. Galvenais – ar tādu jādzīvo visu atlikušo dzīvi.

Bet vispār – ir lietas, kas mazliet iedvesmo. Dažas lietas iedvesmo pamatīgi – tā ir gleznošana. Tas patiešām ir tā vērts. Un sniegs tad lai paliek citiem.

Read Full Post »

Pēc vētras

…un mēs dzīvojam, dzīvojam.Līdz kādam šķietami nenozīmīgam brīdim, kādam it kā nelaikā iekļuvušam mirklim. Gan gribētam, gan negribētam. Naplānotam, bet, iespējams, cerētam. Nelūgtam, bet pieņemtam. Tādam, kas vienkārši ievelk tevi mazā burvībā arpus laika -pareizā un nepareizā.. Tā rodas glezna: liela, sirma egle guļ uz naksnīgā meža ceļa. Koks neizturēja vētru, ar milzu čaukstoņu nokritusi, tagad  klusē, un klusē, un klusēs… Bet es, es pastāstīšu lēni krītošam rīta snīegam. Varbūt.

Read Full Post »