Pandēmijas laika blaknes

Domāju, ka vairums man piekritīs, ka pēdējo divu gadu laikā daudz kas ir noticis citādi, daudz ko esam ieraudzījuši citādu, dzirdējuši citādi, paši kļuvuši citādi. Esmu to sākusi raksturot kā Covid laika blaknes. Ar smaidu to attiecinu gan uz citiem, gan uz sevi. Viena no tādām blaknēm man saistīta ar sevis pašas gleznošanas liecību (gleznu) pārskatīšanu un to digitālu fotogrāfiju sakopošana vienuviet. Sadaļā “Manas gleznas” var redzēt lielāko daļu no tām. Albūmu saturu turpināšu papildināt gan ar gleznām, gan arī ar bildēm, kas saistītas ar to radīšanas procesu.

Read Full Post »

Saulgrieži

Ir brīži, kad negribas dzirdēt vārdus un negribas teikt vārdus. Smaržas kā veseli stāsti, kā pasakas, kā dzeja uzrunā tik pārliecinoši un reibinoši, uzburot bijušas vai tikai iedomātas sajūtas tik dzīvas… Garšīgas, mulsinošas, grēcīgas, siltas, sapņainas un krāsainas.

Saulgrieži atkal iegriezuši sajūtas dīvainā dimensijā, kad īsti nevr saprast, vai gribas vienkāršu vai sarežģītu laimi. Vai gribas visu kontrolēt vai ļauties. Jā, gribas, lai kads pašam sevī sevi pārsteidz.

Read Full Post »

“Lāčplēsis” Makašānos

Pagājušā piektdiena skolā izvērsās neparasta, interesanta, pārpilna ar radošu garu un pozitīvām emocijām. Sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru Makašānos norisinājās Rēzeknes novada skolu komandu viktorīna, kurā piedalījās Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas, Kalnezeru katoļu pamatskolas, Kaunatas vidusskolas, divas Maltas 1. vidusskolas komandas un viena spontāni veidota komanda no līdzjutējiem. Jaunieši sacentās gan ar mājas darbiem, gan pasākuma laikā iestudētu eposa “Lāčplēsis” fragmenta izrādīšanu.

  

Katrai komandai līdzi bija pašu filmēts un montēts video, kura mērķis – popilarizēt latviešu valodas lietošanu. Video tika izrādīti žūrijai un  visiem daudzajiem skatītājiem zālē. Pēc komandu un radošo personību savstarpējas iepazīšanās komandām tika izlozēti Virsaiši – Latvijas mēroga zvaigznes Nora Ikstena, Pēteris Vilkaste, Valentīns Lukaševičs, Dace Leimane, Guntars Godiņš, Ingars Gusāns (Souvaļņīks). Viņu vadībā komandas 40 minūtes darbojās meistarklasēs, kur tapa oriģinālas eposa versijas.

Konkursa žūrijas vadība bija Latviešu valodas aģentūras direktora Jāņa Valdmaņa rokās, bet pasākumu vadīja LNT reportieris Oskars Lepers.

Jaunajiem aktieriem bija iespēja ietērpties arī unikālos “Lačplēša” varoņu tērpos, bet mūsu skolas jaunieši savai izrādei izvēlējās neparastus mūsdienīgus tērpus un aksesuārus ar tautiskiem elementiem. Makašānu komandā darbojās Sandra Koroļkova, Elīza Šķēle, Velga Rieksta, Uldis Šteinbergs, Raimonds Litinskis, Raitis Bogdanovs un Rolands Osipovs. Viņu virsaite bija Nora Ikstena. Šī veiksmīgā sadarbība visiem par pārsteigumu vainagojās ar uzvaru un lielā kliņģera iegūšanu. Mājasdarba – video autors ir Rolands Osipovs.

Liels gandarījums par to, ka visu, ko jaunieši izrādīja, viņi bija veidojuši patstāvīgi un ar lielu neatlaidību.

Mēs ar jums patiesi lepojamies!!!

Visi komandas dalībnieki saņēma brīnišķīgas dāvanas – zibatmiņas, grāmatas un suvenīrus. Par pasākuma dalībnieku un viesu labsajūtu bija parūpējušās saimnieces, klājot milzīgu gardumu galdu.

http://www.latgale.lv/lv/news/article?id=6486

Read Full Post »

14. septembris

Divus vasaras mēnešus ik dienu no 6:00 rītā līdz 7:00 vakarā mans tēvs mākslinieks – koktēlnieks Antons Rancāns neatlaidīgi graudiņu pēc graudiņa nokala no 800 kilogramus smaga gaiša granīta.

Ar katru dienu no akmens aizvien vairāk un pārliecinošāk uz mums raudzījās mana māmiņa, mūsu direktore un nu jau – mūsu eņģelis – Lūcija Rancāne. Šodien piemineklis aizceļoja uz Rēzeknes novada Šķeņevas kapsētu, lai slīpā vakara saulē atgādinātu mums, kas ir patiesi sirsnīgs smaids, kas ir mīlestība, kas ir patriotisms un bezgalīga uzupurēšanās, lai daudziem simtiem bērnu, jauniešu, vecu cilvēku, putnu un dzīvnieku dzīve kļūtu gaiša un cerīga.

Read Full Post »

Risinājums

Tā kā jau trešo gadu pēc kārtas novada dome no skolas gada izdevumu budžeta plāna izsvītro jumta seguma nomaiņai paredzēto naudu, moderni izremontētie dabaszinātņu un matemātikas kabineti draud neglābjami ciest. Lai neaizlaistu postā dārgās iekārtas un skaisto remontu, nolēmām siltajās jūlija dienās tikt galā pašu spēkiem. Rūpīgi, elpu aizturējuši, identificējām saplīsušās šīfera plāksnes un nomainījām ar citām, kuras noziedoja kolēģis skolotājs. No pašvaldības naudas atļāvāmies iztērēts Ls 11 drošības jostai un kādus 3 latus naglām. Ar diviem piegājieniem rezultāts bija sasniegts. Par jaunu jumtu tupināsim cīnīties arī nākamgad.

Read Full Post »

4. Maijs

   Latvijas Valsts atjaunošanas gadadiena Rēzeknes pusē bija neparasti silta un saulaina, kas        izvilināja no mājām gan Rēzekniešus, gan lauciniekus, lai dotos pie Māras pieminekļa vērot militāro parādi, ko šogad ar savu klātbūtni pagodināja arī Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Pasākums bija patiesi svinīgs un interesants. Latgale tādu noteikti bija pelnījusi.

Orķestra spēlētās melodijas un patriotiskā noskaņa atsauca atmiņā 1990.gadu, kad ar asarām acīs un zosādu gaidījām Augstākās padomes balsojuma rezultātu. Kā gribētos, lai vairāk no tā, kas toreiz tika sapņots, būtu šodienas īstenība!

Read Full Post »

“Šaipus. Viņpus.”

Šī gada 5.aprīļa “Izglītība un Kultūra” numura 16.lpp. raksts par Lūcijas Rancānes 70. gadadienai veltīto pasākumu Makašānu skolā un Antona Rancāna grāmatas atvēršanas svetkiem.

Info pieejama arī laikraksta mājaslapā: http://www.izglitiba-kultura.lv/galerijas/saipus-vinpus-lucijas-rancanes-70-gadadiena

 

 

 

 

Foto: Diāna Gaidule

Read Full Post »

Jauna grāmata

Šī gada 30. marta 14:00 Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā notiks Antona Rancāna grāmatas „Šaipus. Viņpus.” atvēršanas svētki.

Grāmatu autors veltījis savai dzīvesbiedrei šīs skolas izveidotājai Lūcijai Rancānei par kopā pavadītajiem 50 gadiem, par skolas darbā nesavtīgi sadedzinātiem pieciem gadu desmitiem, par pusgadsimtu nemitīgas kopējās cīņas pret varasvīru patvaļu gan padomju režīmā, gan vēl vairāk atjaunotās neatkarības laikā, par neskaitāmajiem kontrolējošo un vadošo iestāžu pazemojumiem un nemitīgajiem draudiem viņas loloto skolu slēgt.

Lūcija mīlēja savu darbu, uzskatīja, ka bez lauku skolām nevar saglabāt latvisku Latviju. Viņa mīlēja dzīvi un dzeju. Vīlusies atjaunotās Latvijas politikā un izglītības sistēmā, pēc kārtējā varasvīru pazemojuma, viņa pastrīpojusi dažas rūgtas rindas Vizmas Belševicas vārsmās:

„O, nodevēju tauta, vai vērts

Par tevi būt, par tevi galvu nolikt?…

Šī gada 15. martā Lūcijai Rancānei apritētu 70. gadadiena.

Read Full Post »

Antona Rancāna grāmatas vāciņš

Antons_Rancans_Saipus_Vinpus

Read Full Post »

Mūsu brīnišķīgā skola

Read Full Post »