Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for Oktobris, 2012

Gandarījums

Nu jau vairākas nedēļas īstenojam jauno profesionālās ievirzes izglītības programmu pamatskolai. Tagad skolēniem ir iespēja padziļināti apgūt amatniecības un mākslas pamatus daudzveidīgās interesantās nodarbībās. 1.-4.klases skolēni ieguvuši vairākus jaunus mācību priekšmetus – daiļamatniecību, zīmēšanu, kompozīciju, bet pamatskolnieki apgūst kokamatniecību, kokgriešanu, galdniecību, tekstildarbus un dizainu.

Skolotāji jaunās programmas īstenošanai gatavojās jau gadu, domājot par to, kā vislabākajā veidā bērnus pievērst jaunrades procesam. Ir liels gandarījums, ka pūles ir attaisnojušās. Gan meitenes, gan zēni uz nodarbībām dodas skriešus, cenšas nevienu nepalaist garām, visu jauno tver ar lielu interesi un aizrautību.

Advertisements

Read Full Post »

Viena no rudens aizkustinošakajām parādībām ir izteiksmīgie un neatkārtojamie mākoņi – reizēm balti un pūkaini, rezēm draiskulīgi, reizēm tumši un draudīgi. Saspēlē ar saules vai mēness gaismu tie dabā rada neatkārtojamas noskaņas.Šoruden mani ir uzrunājuši tie nerātnie, paklīdušie mākoneļi ar saules izgaismotām apmalēm. Tieši tādiem ir atvēlēts viens no lielākajiem audekliem, kāds manā darbnīcā šobrīd atradās.

 

 

 

 

 

 

Kļūstu aizvien nepacietīgāka, gaidot, kad uz tā kaut kas parādīsies. Kaut arī simtiem reižu uzgleznots iztēlē, tas tik un tā būs izaicinājums un pārsteigums.

Read Full Post »

Nejēdzība

Šorīt, atnākot uz skolu, pamanīju sviem kolēģiem un skolēniem dusmīgas un nelaimīgas sejas. Sāku taujāt, kas tad visiem tā pēkšņi kolektīvi noticis? Izrādās, rīta autobuss, kas brauc no Rēzeknes uz Makašāniem un tālāk, bijis tik pārpildīts, ka nebijis, kur adatai noktist. Lieli un mazi skolēni stāvējuši ar savām mugursomām un nevarējuši pakustēties, bet vecākas tantiņas kliegušas – kā var būt tik nepieklējīgi bērni, ka grūstās. Kad autobuss bremzējis, visi gāzušies viens otram virsū. Kā pastāstīja latviešu valodas un literatūras skolotāja, transportlīdzeklī bijis vismaz divas reizes vairāk braucēju, nekā paredzēts vietu.

Tas, ka autobusa atiešanas laiks un maršruts tiek izmainīts, pat nepajautājot, kā tas ietekmēs skolas darba organizāciju, Makašānos nevienu vairs īsti neizbrīna. Nevienu, izņemot pašus cietējus, diemžēl neinteresē, ka maršruta izmaiņu dēļ vairāki skolēni, darbinieki un iedzīvotāji nevar nokļūt laikā darbā, mājās vai pieskaņoties citiem autobusiem, kuru laiki palikuši tie paši.  Pārsteidz tas, ka pat šoferis nespēj (negrib?) iebilst saviem maizes devējiem, apzinoties, ka riskē ar cilvēku dzīvībām.

Neskaitāmi daudzas lietas esam iemācījušies risināt paši, apzinoties atbildību par savu skolēnu drošību un labklājību. Vest skolēnus uz mājām vai skolu ar personīgo transportu, kuri ne viņu vainas dēļ nevar pielāgoties sabiedriskajam vai skolēniem (!) paredzētajam transportam, jau kļuvusi samērā ierasta lieta. Diemžēl paveikt visu citu vietā nev iespējams.

Tā kā Makašānu skolēniem ar nokļūšanu uz skolu problēmas ir ar zināmu regularitāti (katra mācību gada sākumā), skolotāji un skolēni neizpratnē rausta plecus un jautā: “Kāpēc tā notiek? Kāpēc daudzas lietas notiek tā, it kā mūsu vispār nebūtu?”

Vai tiešām tas viss ir tikai nejaušas sakritības?

Read Full Post »