Feeds:
Raksti
Komentāri

Nenovēršamais

Šodien no lieveņa noslaucīju pirmās sarkanzeltainās kļavu lapas.

Negribu rudeni!

 

 

Augusta šarms Makašānos

Kad sienāžu sisināšana pārspēj citas dabas skaņas, ir skaidrs – augugsts ir klāt. Pilnbrieda zāle, fkolši un hortenzijas, dālijas un gladiolas, asteres un samtenes… Tās visas bariņos ap mīlīgajām Makašānu skolas ēkām veido daudzkrāsainu rotu un priecē ikvienu, kas mūs apciemo. Šogad īpaši lepojamies ar rozēm, kuras veksmīgi pārlaidušas ziemu, tagad zied neredzētā krāšņumā un siltās dienās pagalmu piepilda ar debešķigu smaržu.

Savukārt vakari valdzina ar neparastām skaņām un apkātne sāk atgādināt pasaku mežu: ar smagu dunoņu dārzā noveļas pa kādam ābolam, ezera ūdeni šļakstina pīles, bebri un citi ūdensdraugi, bet kaķu putru pie mājas regulāri rūpīgi iztīra ezsis, ar katru vakaru kļūdams lielāks un lielāks.

Arī Rižiks nolēmis pielikt savu artavu granīta pieminekļa tapšanā.

  

Greznība

Vasara ir tas brīnišķigais laiks, kad lielā mērā var aizmirst lielveikalus. Nu – vismaz dārzeņu plauktus. Protams, lai tā būtu, jau no agra pavasara ir mazliet jāpiepūlās, iesējot uz palodzes tomātus, baziliku, agri uzrokot siltumnīcā zemi utt. Bet tas attaisnojas simtkārtīgi.

Tā brīšķīgā sajūta, kad ej uz dārziņu un saplūc reibinoši smaržojošas dilles, baziliku, pēterīļus… Jā, un vēl pupiņas, zirņi, kabači, ziedkāposti…. Eh, un protams – tomāti. 

No sava dārza audzētu dārzeņu maltīte ir tas patiesais dievkalpojums,   kam  ļaujos Latvijas vasarās. Jā, un vēl to visu var gleznot.

Risinājums

Tā kā jau trešo gadu pēc kārtas novada dome no skolas gada izdevumu budžeta plāna izsvītro jumta seguma nomaiņai paredzēto naudu, moderni izremontētie dabaszinātņu un matemātikas kabineti draud neglābjami ciest. Lai neaizlaistu postā dārgās iekārtas un skaisto remontu, nolēmām siltajās jūlija dienās tikt galā pašu spēkiem. Rūpīgi, elpu aizturējuši, identificējām saplīsušās šīfera plāksnes un nomainījām ar citām, kuras noziedoja kolēģis skolotājs. No pašvaldības naudas atļāvāmies iztērēts Ls 11 drošības jostai un kādus 3 latus naglām. Ar diviem piegājieniem rezultāts bija sasniegts. Par jaunu jumtu tupināsim cīnīties arī nākamgad.

Pirms dažām dienām sadzirdēju čiepstam pūces mazuļus, kas tādā veidā signalizē, ka grib ēst. Viens no viņiem vēl nupat izrāpies no dobuma, ticis uz sava mitekļa jumtiņa apbrīno pasauli, bet otrs mēģinājis lidot un piezemējies turpat zālē.

Lai kāds lielāks dzīvnieks nenodarītu pūces mazulim pāri, nācās meklēt kāpnes un nogādāt viņu uz zara.

Kaut arī vēl maziņš, tomēr dusmīgi klabināja ar knābi, skrāpēja ar saviem lielajiem un asajiem nagiem un sita ar spārniem. Kad sajuta roku siltumu, nomierinājās un tikai brīnījās ar savām lielajām zilajām acīm. Tā kā viss viņa liemums ir no spalvām, bet pats tāds kaulains, nolēmu pabarot mazuli ar svaigu liesu gaļiņu. To viņš novērtēja, ķerot gbalus tā, ka vienmēr ieknāba man pirkstā.

Nākamajā rītā putna bērns jau bija liepas augstākajos zaros kopā ar saviem vēl diviem brāļiem (māsām) lielas rudās mātes gādībā, kas ik vakaru centīgi nodarbojas ar jauno audzināšanu, skaļi runājoties.

Modes skate

24.maija pēcpusdienā Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā pirmo reizi norisinājās skolēnu radošo tērpu modes skate, kurā savus darinātos tērpus izrādīja vairāku klašu grupas, sākot pat ar sākumskolu.

Vidusskolas meitenēm tērpu un to aksesuāru izgatavošana ir pierasta lieta, ar ko viņas nodarbojas visa mācību gada laikā, savukārt mazajiem bērniem gatavošanās modes skatei bija kas pavisam jauns un ārkārtīgi aizraujošs. 10., 11. un 12.klases skolnieces demonstrēja pašu šūtas kleitas, pusmēteļus, svārkus, blūzes, bikses, šalles un somas, bet sākumskolas un pamatskolas meitenes un zēni bija izgatavojuši mākslinieciski apdrukātus kreklus.

Gan bērniem pašiem, gan arī mums, skolotājiem, patīkamu izbrīnu radīja tas, ar kādu aizrautību notika gatavošanās šai skatei, bet vēl vairāk – ar kādu pašpārliecību, prieku un lepnumu par sevi un padarīto darbu tērpi tika demonstrēti skatītājiem.

Šķiet, kas pavasara modes skate Makašānu skolā varētu kļūt par tradīciju, kurā iesaistās aizvien vairāk visu vecumu skolēnu. Iespēja saposties pašu izgatavotā tērpā un demonstrēt to citiem pārsteidzošā veidā atraisīja bērnos un jauniešos radošo garu, attīstīja spēju pozitīvā un skaistā veidā prezentēt sevi, kā arī māku kustēties, smaidīt, komunicēt ar skatītājiem un pozēt fotokamerai.

Prieks

Tūlīt būs pagājis pirmais mācību gads daudziem mūsu 10.klases skolēniem, jo viņi uz Makašāniem ir atnākuši, pabeidzot 9.klasi citās skolās. Katrs ar savu pieredzi gan skolā, gan dzīvē. Šobrīd – mācību gada noslēgumā – var redzēt, kā bērni un jaunieši ir iejutušies, kā sadraudzējušies, kā mācījušies, uzvedušies, kādi viņi ir kā cilvēki.

Ir patiess prieks, vērojot lielāko daļu visu klašu skolēnu, redzēt viņu izaugsmi, atbildību par savu nākotni, pozitīvu attieksmi pret akārtējo vidi un līdzcilvēkiem.

Ir prieks par to, ka Jānis no 11.klases lūdz, vai drīkst aplūkot to akmeni, ko skolotājs Rancāns kaļ, un redzēt to ineresi un pietāti no jaunieša puses par skolotāja mākslas darbu. Ir gandarījums par Lauri un Pāvelu no 10.klases, kuri šogad izgatavoja un pielika būrīšus, un tagad priecājas, ka tajos apmetušies strazdi.

Ir prieks, kad pēkšņi skolas gaitenī pie rokas pieķeras maza laimīga trešklasniece un saka: “Labrīt!”

 

Pavasaris Makašānos

   Kaut arī paredzams, pavasara krāšņums ap Makašānu skolu pārsteidz katru gadu.

Kad sēdi uz zemes, redzi dažādas mazas zilas un violetas piķītes. Kad stāvi, skatam paveras tulpju, narcišu krāsas un vēlziežu lapu dzīvais zaļums. Kad skaties no otrā stāva, acis priecē plūmju ziedi. …Un vēl tā smarža, kas pilnmēness naktī ir jo īpaši reibinoša.

Izskatās, ka šogad būs varena ogu un ābolu raža. To visu saliksim burkās un pagrabos, lai savus skolēnus lutinātu ar ekoloģiski tīrām zaptēm, sulām un āboliem līdz pat nākamajam pavasarim.

4. Maijs

   Latvijas Valsts atjaunošanas gadadiena Rēzeknes pusē bija neparasti silta un saulaina, kas        izvilināja no mājām gan Rēzekniešus, gan lauciniekus, lai dotos pie Māras pieminekļa vērot militāro parādi, ko šogad ar savu klātbūtni pagodināja arī Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Pasākums bija patiesi svinīgs un interesants. Latgale tādu noteikti bija pelnījusi.

Orķestra spēlētās melodijas un patriotiskā noskaņa atsauca atmiņā 1990.gadu, kad ar asarām acīs un zosādu gaidījām Augstākās padomes balsojuma rezultātu. Kā gribētos, lai vairāk no tā, kas toreiz tika sapņots, būtu šodienas īstenība!

Darba svētku priekšvakarā Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas muzejam beidzot ir arī norāde.

Muzeju vairāku gadu garumā renovējuši, veido un uztur skolas  kolektīvs un skolēni – vāc ekspozīciju, kopj parku un stāda jaunus košumkrūmus. Drīzumā paredzēts arī nokrāsot ēkas fasādi.