Feeds:
Ziņas
Komentāri

Sistēmas kroplības

Strādājot skolā jau divus gadu desmitus, nākas vērot laika un sistēmas ietekmi gan uz pedagogu darbu un attieksmēm, gan uz skolēniem.

Šogad Makašānos esam uzsākuši īstenot jaunu izglītības programmu – mācīt amatniecību no pirmās klases, jo gadu gaitā radusies cieša pārliecība, ka zināšanu un prasmju pamati, kā arī vēlēšanās mērķtiecīgi darboties savai izaugsmei, jāsāk mācīt un ieaudzināt no mazotnes.

Mūsu skolu jaunieši un bērni izvēlās galvenokārt tādēļ, ka te ir savādāks izglītības piedāvājums un citāda vide. Dažreiz te mācības uzsāk arī pa kādam skolēnam, kuri citās skolās mācījušies pēc kādas tā saucamās „speciālās programmas”. Piemēram, programma skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Paši nekad neesam vēlējušies šādu programmu licencēt, jo uzskatām, ka tas bērniem traucē integrēties, justies līdzvērtīgiem un, visbeidzot – konkurēt ar citiem vismaz dažos no mācību priekšmetiem, jo viņi jau pēc definīcijas tiek diskriminēti – nekārto pārbaudījumus, nesaņem apliecību vai atestātu. No paša sākta gala šāds bērns tiek nolikts ārpusē. Mūsu pārliecība ir tā, ka nelielās klasēs ir pietiekami daudz iespēju, lai, darbojoties ar diferencētu pieeju, palīdzētu arī tādiem skolēniem, kuriem dažu priekšmetu satura apguve ir apgrūtināta. Speciālās programmas jēgpilni piemērot tiem, kuriem ir nopietnas garīgas veselības problēmas.

Tomēr, kā izrādās – viss, kas notiek dzīvē, mūs tādā vai citādā veidā māca. Un mūsu skolēns (sauksim viņu par Pēterīti, viņam ir 14 gadi), kurš iepriekš mācījies pēc šādas programmas citā skolā ar citām tradīcijām, nebeidza pārsteigt gan mani, gan ikviena priekšmeta skolotāju, soli pa soli atklājot to, kā tad tajā citā skolā strādāja pēc tās „speciālās” programmas. Turpini lasīt »

Advertisements

Pagājušā piektdiena skolā izvērsās neparasta, interesanta, pārpilna ar radošu garu un pozitīvām emocijām. Sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru Makašānos norisinājās Rēzeknes novada skolu komandu viktorīna, kurā piedalījās Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas, Kalnezeru katoļu pamatskolas, Kaunatas vidusskolas, divas Maltas 1. vidusskolas komandas un viena spontāni veidota komanda no līdzjutējiem. Jaunieši sacentās gan ar mājas darbiem, gan pasākuma laikā iestudētu eposa “Lāčplēsis” fragmenta izrādīšanu.

  

Katrai komandai līdzi bija pašu filmēts un montēts video, kura mērķis – popilarizēt latviešu valodas lietošanu. Video tika izrādīti žūrijai un  visiem daudzajiem skatītājiem zālē. Pēc komandu un radošo personību savstarpējas iepazīšanās komandām tika izlozēti Virsaiši – Latvijas mēroga zvaigznes Nora Ikstena, Pēteris Vilkaste, Valentīns Lukaševičs, Dace Leimane, Guntars Godiņš, Ingars Gusāns (Souvaļņīks). Viņu vadībā komandas 40 minūtes darbojās meistarklasēs, kur tapa oriģinālas eposa versijas.

Konkursa žūrijas vadība bija Latviešu valodas aģentūras direktora Jāņa Valdmaņa rokās, bet pasākumu vadīja LNT reportieris Oskars Lepers.

Jaunajiem aktieriem bija iespēja ietērpties arī unikālos “Lačplēša” varoņu tērpos, bet mūsu skolas jaunieši savai izrādei izvēlējās neparastus mūsdienīgus tērpus un aksesuārus ar tautiskiem elementiem. Makašānu komandā darbojās Sandra Koroļkova, Elīza Šķēle, Velga Rieksta, Uldis Šteinbergs, Raimonds Litinskis, Raitis Bogdanovs un Rolands Osipovs. Viņu virsaite bija Nora Ikstena. Šī veiksmīgā sadarbība visiem par pārsteigumu vainagojās ar uzvaru un lielā kliņģera iegūšanu. Mājasdarba – video autors ir Rolands Osipovs.

Liels gandarījums par to, ka visu, ko jaunieši izrādīja, viņi bija veidojuši patstāvīgi un ar lielu neatlaidību.

Mēs ar jums patiesi lepojamies!!!

Visi komandas dalībnieki saņēma brīnišķīgas dāvanas – zibatmiņas, grāmatas un suvenīrus. Par pasākuma dalībnieku un viesu labsajūtu bija parūpējušās saimnieces, klājot milzīgu gardumu galdu.

http://www.latgale.lv/lv/news/article?id=6486

Šodien bija darbīga skolas diena, kas noslēdzās ar zīmēšanas nodarbību 1. un 2. klasei. Mazie mākslinieki ir tik atraktīvi, ka manis vienas viņiem gandrīz nepietiek. Ir 200 jautājumu, pa vidu piedzīvojumu stāstīšana un vēl vairāk alku pēc apstiprinājuma, ka darbs sanācis skaisti.

Kad pārrados mājās, man piezvanīja skolas internāta audzinātāja un stāstīja, ka ap pieciem vakarā, kad pie skolas jaunās ēkas jau iedegtas laternas, ap kopmītnes logiem slapstījies kāds puzsmūža vīrietis ar ūsām, kurš pēc tam klauvējis pie durvīm. Tā ka iekšējās kārtības noteikumi nosaka, ka nepazīstamus cilvēkus bez skolas administrācijas atļaujas skolā ielaist aizliegts, ar svešo vīrieti audzinātāja un internāta vecākā runājās pa logu. Vīrietis neesot  stādījies priekšā, tikai teicis, ka esot atbraucis pēc 7.klases skolnieces, ka viņa esot jāved uz citu skolu… Kad internāta audzinātja teikusi, ka tas nevar būt, jo meitene ir šīs skolas skolniece, vīrietis esot piesolījis ierasties ar policiju.

Kā pastāstīja kopmītnē dzīvojoši skolnieki, tad vīrietis it kā esot Salnavas pamatskolas direktors.

Tā ka zināms, ka 7.klases metenes ģimene pārcēlusies dzīvot uz Salnavas pagastu, tad kaut kāda sakarība tur varētu arī būt. Lai gan neticas, ka skolas vadītājs tā paslepus pustumsā brauktu uz citas iestādes kopmītni pēc skolnieces…

Jā. Rīts gudrāks par vakaru. Pasaulē jau daudz dīvainas lietas notiek. Bet galvenais jau tas, ka mūsu bērni ir drošībā.

Gandarījums

Nu jau vairākas nedēļas īstenojam jauno profesionālās ievirzes izglītības programmu pamatskolai. Tagad skolēniem ir iespēja padziļināti apgūt amatniecības un mākslas pamatus daudzveidīgās interesantās nodarbībās. 1.-4.klases skolēni ieguvuši vairākus jaunus mācību priekšmetus – daiļamatniecību, zīmēšanu, kompozīciju, bet pamatskolnieki apgūst kokamatniecību, kokgriešanu, galdniecību, tekstildarbus un dizainu.

Skolotāji jaunās programmas īstenošanai gatavojās jau gadu, domājot par to, kā vislabākajā veidā bērnus pievērst jaunrades procesam. Ir liels gandarījums, ka pūles ir attaisnojušās. Gan meitenes, gan zēni uz nodarbībām dodas skriešus, cenšas nevienu nepalaist garām, visu jauno tver ar lielu interesi un aizrautību.

Rudens mākoņi

Viena no rudens aizkustinošakajām parādībām ir izteiksmīgie un neatkārtojamie mākoņi – reizēm balti un pūkaini, rezēm draiskulīgi, reizēm tumši un draudīgi. Saspēlē ar saules vai mēness gaismu tie dabā rada neatkārtojamas noskaņas.Šoruden mani ir uzrunājuši tie nerātnie, paklīdušie mākoneļi ar saules izgaismotām apmalēm. Tieši tādiem ir atvēlēts viens no lielākajiem audekliem, kāds manā darbnīcā šobrīd atradās.

 

 

 

 

 

 

Kļūstu aizvien nepacietīgāka, gaidot, kad uz tā kaut kas parādīsies. Kaut arī simtiem reižu uzgleznots iztēlē, tas tik un tā būs izaicinājums un pārsteigums.

Nejēdzība

Šorīt, atnākot uz skolu, pamanīju sviem kolēģiem un skolēniem dusmīgas un nelaimīgas sejas. Sāku taujāt, kas tad visiem tā pēkšņi kolektīvi noticis? Izrādās, rīta autobuss, kas brauc no Rēzeknes uz Makašāniem un tālāk, bijis tik pārpildīts, ka nebijis, kur adatai noktist. Lieli un mazi skolēni stāvējuši ar savām mugursomām un nevarējuši pakustēties, bet vecākas tantiņas kliegušas – kā var būt tik nepieklējīgi bērni, ka grūstās. Kad autobuss bremzējis, visi gāzušies viens otram virsū. Kā pastāstīja latviešu valodas un literatūras skolotāja, transportlīdzeklī bijis vismaz divas reizes vairāk braucēju, nekā paredzēts vietu.

Tas, ka autobusa atiešanas laiks un maršruts tiek izmainīts, pat nepajautājot, kā tas ietekmēs skolas darba organizāciju, Makašānos nevienu vairs īsti neizbrīna. Nevienu, izņemot pašus cietējus, diemžēl neinteresē, ka maršruta izmaiņu dēļ vairāki skolēni, darbinieki un iedzīvotāji nevar nokļūt laikā darbā, mājās vai pieskaņoties citiem autobusiem, kuru laiki palikuši tie paši.  Pārsteidz tas, ka pat šoferis nespēj (negrib?) iebilst saviem maizes devējiem, apzinoties, ka riskē ar cilvēku dzīvībām.

Neskaitāmi daudzas lietas esam iemācījušies risināt paši, apzinoties atbildību par savu skolēnu drošību un labklājību. Vest skolēnus uz mājām vai skolu ar personīgo transportu, kuri ne viņu vainas dēļ nevar pielāgoties sabiedriskajam vai skolēniem (!) paredzētajam transportam, jau kļuvusi samērā ierasta lieta. Diemžēl paveikt visu citu vietā nev iespējams.

Tā kā Makašānu skolēniem ar nokļūšanu uz skolu problēmas ir ar zināmu regularitāti (katra mācību gada sākumā), skolotāji un skolēni neizpratnē rausta plecus un jautā: “Kāpēc tā notiek? Kāpēc daudzas lietas notiek tā, it kā mūsu vispār nebūtu?”

Vai tiešām tas viss ir tikai nejaušas sakritības?

Brīvdienas izvērtās dīvainas. It kā pārāk mierīgas: nebija jāgatavo steidzami dokumenti, nezvanīja skolēni, vecāki un pat kolēģi. Dienas pirmajā pusē izdevās ievilkt pāris triepienus gleznās, kuras šķiet vēl nav pabegtas, tad padomāt, tad iesnausties uz 5 minūtēm, bet tieši piecos pēcpusdienā devāmies ar tēti uz siltumnīcu, lai novāktu rudens tomātu ražu. Tā tas sākās:

Visu vasaras nogali siltumnīcā bija tāds skaistums… Tur gāju kā uz izstādi, kā uz kūrortu, kur saulē rotājās lieli un mazi, sarkani un dzelteni dažādu šķirņu tomātu brīnumiņi.

Un tā no šī visa sanāca gandrīz divi spaiņi sulas.

Gruzīni saka, ka vīns ir konsrvēta saule.

Tā kā vīnogas mūsu pusē paskābas un maz, man arī būs konservēta saule. …No tomātiem.