Ir brīži, kad negribas dzirdēt vārdus un negribas teikt vārdus. Smaržas kā veseli stāsti, kā pasakas, kā dzeja uzrunā tik pārliecinoši un reibinoši, uzburot bijušas vai tikai iedomātas sajūtas tik dzīvas… Garšīgas, mulsinošas, grēcīgas, siltas, sapņainas un krāsainas.
Saulgrieži atkal iegriezuši sajūtas dīvainā dimensijā, kad īsti nevr saprast, vai gribas vienkāršu vai sarežģītu laimi. Vai gribas visu kontrolēt vai ļauties. Jā, gribas, lai kads pašam sevī sevi pārsteidz.
Atbildēt