Atkal padomā gleznot upi vai strautu. Interesanti, ka šī tēma regulāri atgriežas un tiecas izpausties kaut kā savādāk: citā kolorītā, citā gaismā, citā noskaņā un kompozīcijā. Un tiesa, divas reizes vienā upē iekāpt nevar.
Tāpat kā dzīvē, tā arī glezniecībā. Tu ej un ej, mazliet pakāpies vai pagriezies citā virzienā, dažreiz atskaties, dažreiz lec… Ir tā, ka gleznotjot izdodas gan sevi garlaikot, gan pārsteigt. Un sevis pārsteigšana dažādās dzīves situācijās ir ārkārtīgi aizraujoša lieta, kas laikam paliek atmiņā ļoti ilgi, lai neteiktu – mūžīgi. Tas ir viens no mirkļiem, kuros apzinies, ka neesi dārzenis.
Gundegas piezīmes 
Atbildēt